Veronika
Ei Lei stāvi man klāt!
Ei Lei kā vien var stāt!
Ei Lei kur vien var stāt!
Stāvi man klāt! Lai var turēties pie rokas,
un just, ka Tev bez naudas ir arī sirds
Ei Lei Stāvi kad sauc!
Ei Lei Divi par daudz!
Ei Lei Trīs par daudz!
Kā tevi sauc?
Vai par Veronikas māsu? Kas tas par joku? Vēstule?!?!?! Domāta man?
Pastnieks jautā: "Kur var parakstīties?"
Virtuves galds
uz galda Veronikas kvīts
Kaut kas nav tā
Tā meitene jau gadu ir Londonā.
Ei Lei Zini tik daudz!
Kā lai tur brauc?
Kurā pusē tur ir stūre? Ar kuru roku glauda, ar kuru per?
Pastnieks jautā kā bez prāta:
"Sakiet, lūdzu, kur var parakstīties?"
Veronika
Ei, Lei, fica aqui!
Ei, Lei, onde posso ficar?
Ei, Lei, onde posso ficar?
Fica aqui! Pra eu poder te segurar,
e sentir que, sem grana, você também tem coração.
Ei, Lei, fica quando eu chamo!
Ei, Lei, dois é demais!
Ei, Lei, três é demais!
Como você se chama?
É pela irmã da Veronika? Que piada é essa? Uma carta?!?!?! Você tá de brincadeira?
O carteiro pergunta: "Onde posso assinar?"
Na mesa da cozinha
em cima da mesa, o convite da Veronika.
Tem algo errado aí.
Aquela garota já tá em Londres há um ano.
Ei, Lei, sabe demais!
Como é que eu chego lá?
De que lado fica a curva? Com qual mão eu acaricio, com qual eu bato?
O carteiro pergunta sem noção:
"Diz pra mim, por favor, onde posso assinar?"