395px

Pote de barro

Brainstorm (Prata Vetra)

Par podu

Pa pasauli mūsu, kur viss ir tik strauji
Mašīnas rūc un pagalmos ir kaujas
Lēni, lēni, Atis ceļu mēro
Uz pagasta centru ar kumeliņu bēro

Čīkstēja rati un vērojot skatu
Viņš pieglauda matus, un padomāja: “Āāā
Vēl jātiek līdz tirgum, jāpaņem pirkumi
Jāpabaro zirgu, nu, kaut kā tā”

Garāmbraucēji taurē un sauc
Apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
Garāmbraucēji taurē un sauc
Stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc

Miests aiz miesta, viss iet kā pa sviestu
Līdz vajadzības spiests Atis liek zirgam stāt
Stāv, kaut ko bakstās, redz māla podu
Domā: “kas tas tāds?”, un pieiet tam klāt

Tai podā bij’ lati, tas Atim sāk patikt
Viņš pieglauda matus, un padomāja: “Wow
Te atlikt var tirgu, laist vaļā zirgu
Ir iespēju virkne”, un priekā sāk kaukt

Garāmbraucēji taurē un sauc
“Ko viņš stāv, te stāvēt nav ļauts”, nav ļauts
Garāmbraucēji taurē un sauc
“Nē, tu paskaties, vai tas nav viens pauts?”, jā nav

Bet tie, kam vēl uz lūpām piens vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens ir tas, kur iekšā griest?
Bet tie, kam vēl uz lūpām piens vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens ir tas, kur iekšā griest?

Hmm, tātad podā bij’ lati, kas Atim tā patīk
Bet pirms palaist zirgu, no priekiem tiek žirgts
Viņš apsēdās mirkli pasapņot kā

Viņš paņemtu podu, pa taisno uz bodi
Pie smalkākā skrodera, kur jaunākās modes
Un tie, kas man koda, nu atdos man godu
Ja izspruktu lode, es izbēgtu sodus

Bet redz, kas par jodu, kur dālderi rodas
Parādās kodes un kāds mani nodos
Kaut ar zin’ vienalga, jo nauda tak valda
Un man tak būs dāmas, tās burvīgās dāmas

Bet tām līdzi drāmas, un nav dzīves rāmas
Un nav dzīves rāmas?

Attapās Atis jau tikai pie ratiem
Bez poda un latiem, vēl brīdi viņš stāv
Pārdomās klusi, atskatījās drusku
Tad pārmeta krustu un atsāka braukt

Bet tie, kam vēl uz lūpām piens vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens ir tas, kur iekšā griezt?

Čīkstēja rati uz lielceļa platā
Un zirgs galvu kratot padomāja: “Āāā
Jau tuvojas nakts, vēl jāaizved Atis
Jo kur viņš viens pats, nu kaut kā tā”

Pote de barro

No mundo nosso, onde tudo é tão rápido
Os carros rugem e nas calçadas tem briga
Devagar, devagar, Atis vai seguindo
Para o centro do povoado, com o potinho seguindo

As rodas rangem e ele observa a paisagem
Ele ajeita o cabelo e pensa: “Ahhh
Ainda preciso chegar no mercado, pegar as compras
Dar comida pro cavalo, bom, é isso aí”

Os que passam buzinam e gritam
Ultrapassam a carroça, os pneus só gritam, que gritam
Os que passam buzinam e gritam
Puxam o volante e levantam as sobrancelhas, que levantam

Cidade após cidade, tudo flui como manteiga
Até que a necessidade aperta, Atis faz o cavalo parar
Ele fica ali, cutucando, vê um pote de barro
Pensa: “O que é isso?”, e se aproxima dele

Dentro do pote tinha grana, Atis começa a gostar
Ele ajeita o cabelo e pensa: “Uau
Aqui dá pra fazer mercado, soltar o cavalo
Tem uma sequência de oportunidades”, e começa a gritar de alegria

Os que passam buzinam e gritam
“Por que ele tá parado, aqui não pode ficar”, não pode ficar
Os que passam buzinam e gritam
“Não, dá uma olhada, isso não é um ovo?”, não é

Mas aqueles que ainda têm leite nos lábios ou podem ensinar e julgar
Sobre se cada curva é a que se deve entrar?
Mas aqueles que ainda têm leite nos lábios ou podem ensinar e julgar
Sobre se cada curva é a que se deve entrar?

Hmm, então no pote tinha grana, que Atis gosta tanto
Mas antes de soltar o cavalo, ele se empolga
Ele se senta um momento pra sonhar como

Ele pegaria o pote, direto pra loja
Na loja mais chique, onde estão as últimas modas
E aqueles que me picaram, agora vão me dar honra
Se a bala escapasse, eu escaparia das penas

Mas olha, que coisa, onde aparecem os trocados
Aparecem as pragas e alguém vai me trair
Mesmo sabendo, tanto faz, porque a grana manda
E eu vou ter as damas, aquelas damas maravilhosas

Mas com elas vêm dramas, e não tem vida tranquila
E não tem vida tranquila?

Atis se deu conta, já estava só com as rodas
Sem o pote e sem grana, ele ainda fica um tempo
Refletindo em silêncio, olha pra trás um pouco
Então ele cruzou os braços e voltou a andar

Mas aqueles que ainda têm leite nos lábios ou podem ensinar e julgar
Sobre se cada curva é a que se deve entrar?

As rodas rangiam na estrada larga
E o cavalo balançando a cabeça pensou: “Ahhh
A noite já tá chegando, ainda preciso levar Atis
Porque onde ele tá sozinho, bom, é isso aí”

Composição: