Miljoniem, miljardiem
Daudz, miljoniem, miljardiem krīt
Zvaigznes, bet tavējā spīd,
Un manējā ar'.
Un, kad tu dzisīsi, tad arī es
Mainīšu pasaules,
Vai gribu vai nē.
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst…
Klausies, un tad mēs reiz teiksim - tas mūsu.
Un ziema, un pavasars vēls,
Un meita, un dēls.
Un tad, kad pienāks pasaules gals
Vai iestāsies mūžīgais sals,
Mēs sadegsim kopā.
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst…
Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg,
Neslīkt, ja dziļumā ved, un negulēt,
Ja nāk miegs.
Mums jāmācās redzēt neredzamo,
Mīlēt ienīstamo,
Un sajust to pašu NEKO…
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst…
Milhões, Bilhões
Muitos, milhões, bilhões de coisas
Estrelas, mas a sua brilha,
E a minha também.
E, quando você cantar, eu também
Vou mudar o mundo,
Se eu quiser ou não.
Mais um pouco, e eu vou saber mais como deve ser.
Mais um pouco, não, não, não vou beber mais...
Escuta, e então nós vamos dizer - é nosso.
E o inverno, e a primavera ainda,
E filha, e filho.
E então, quando chegar o fim do mundo
Ou o eterno frio se instalar,
Nós vamos queimar juntos.
Mais um pouco, e eu vou saber mais como deve ser.
Mais um pouco, não, não, não vou beber mais...
Nós precisamos tocar as coisas que queimam,
Não desistir, se a profundidade nos levar, e não dormir,
Se o sono vier.
Nós precisamos ver o invisível,
Amar o indesejado,
E sentir o mesmo NADA...
Mais um pouco, e eu vou saber mais como deve ser.
Mais um pouco, não, não, não vou beber mais...