Divi brāļi
Par laikiem, ko neviens vairs neatceras
Būs tas sen aizmirstais stāsts
Kā pār jūru te atnāca ļaudis
Un uz dzīvi Prūsijā apmetās
Tos atveda divi brāļi
Videvuds un Prūtenis
Bij’ viņu vārdi
Un deva tie prūšiem likumus
Un trīs dievus, ko turēt par svētiem
Kļuva Videvuds tad par virsaiti
Bet viņa brālis pirmais vaidelots, krīvu krīvs
Un kad palika brāļi sirmi un veci
Tad sasauca Rāmavā ļaudis
Un lika tiem sacīt
Pie sevīm tagad dievi mūs sauc
Abi vecie vīri paņēma viens otru pie rokas,
un ar dziesmām devās ugunī un sadega.
Un notika tā, ka visā Prūsijā vēl pēc tam
daudzās vietās pielūdza viņus kā dievus
Baltus zibeņus
Pērkons spēra
Uguns upuri
Dievi sev ņēma
Svētajai ugunij
Ziedojās dzīvs
Virsaitis Videvuds
Un Prūtenis, krīvu krīvs
Dois Irmãos
Nos tempos que ninguém mais se lembra
Havia uma história há muito esquecida
De como pessoas vieram por sobre o mar
E se estabeleceram na vida na Prússia
Foram trazidos por dois irmãos
Videvuds e Prūtenis
Eram seus nomes
E deram aos prussianos as leis
E três deuses para serem venerados
Videvuds se tornou o líder
Mas seu irmão foi o primeiro sacerdote, o sacerdote dos krivos
E quando os irmãos ficaram grisalhos e velhos
Convocaram o povo em Rāmava
E mandaram que dissessem
Agora os deuses nos chamam
Os dois velhos pegaram-se pelas mãos,
e com canções foram para o fogo e se queimaram.
E aconteceu que em toda a Prússia, ainda depois disso
Em muitos lugares os adoravam como deuses
Relâmpagos brancos
O trovão rugiu
Os sacrifícios de fogo
Os deuses tomaram para si
Para o fogo sagrado
Se ofereceu um vivo
O líder Videvuds
E Prūtenis, o sacerdote dos krivos