Rāmava
Ukadebbaisis Perkunai Deiwe
Ukadebbaisis nusan Deiwe
Sen swaise spartin, sen swaise warrin
Sendais mans wissans, spartinais wissans
Visupirmais tas ir Pērkons, debesu grāvējs
Pēc tam Patrimps, viņš zemei svētību dod
Tas trešais vecais Pīkols, pazemes valdnieks
Pie viņa mirušie sev ceļu rod
Anzanas spartin, anzanas warrin
Sendais mans wissans, spartinais wissans
Ik dienas tur mūžīgo uguni kur, vaideloši
Un vaidelotes nāk saulgriežos, vainagus vīt
Tas kurš spēj runāt ar dieviem un zin viņu gribu
Pats Krīvu Krīvs tai Rāmavas svētbirzī mīt
No senseniem laikiem simtgadu ozols
Savas saknes tur pleš
Trīs dievu tēli, mēmi un cēli, pie tā ozola sēž
Vienam liesmojošs kronis
Otrs jauneklis stalts
Trešs, ar garu bārdu
Galvā līķauts tam balts
Ukadebbaisis Perkunai Deiwe
Ukadebbaisis nusan Deiwe
Visupirmais tas ir Pērkons, debesu grāvējs
Pēc tam Patrimps, viņš zemei svētību dod
Tas trešais vecais Pīkols, pazemes valdnieks
Pie viņa mirušie sev ceļu rod
Rāmava
Ukadebbaisis Perkunai Deiwe
Ukadebbaisis nusan Deiwe
Senhor, guerreiro, senhor, lutador
Manda os meus desejos, guerreiro dos desejos
A primeira é Pērkons, o que rasga os céus
Depois vem Patrimps, que dá bênçãos à terra
O terceiro é o velho Pīkols, rei do submundo
Com ele, os mortos encontram seu caminho
Anzanas, guerreiro, anzanas, lutador
Manda os meus desejos, guerreiro dos desejos
Todo dia ali, a eterna chama arde, lamentando
E os lamentos vêm nos solstícios, tecendo coroas
Aquele que pode falar com os deuses e conhece sua vontade
O próprio Krīvu Krīvs habita na floresta sagrada de Rāmava
Desde tempos antigos, o carvalho centenário
Suas raízes se espalham por ali
Três figuras divinas, mudas e nobres, sentadas sob o carvalho
Uma com uma coroa flamejante
Outra, um jovem altivo
A terceira, com uma longa barba
Na cabeça, um lençol branco
Ukadebbaisis Perkunai Deiwe
Ukadebbaisis nusan Deiwe
A primeira é Pērkons, o que rasga os céus
Depois vem Patrimps, que dá bênçãos à terra
O terceiro é o velho Pīkols, rei do submundo
Com ele, os mortos encontram seu caminho