Sudāvu Jātnieki
Garām purviem un melnām slīkšņām
Cauri mežiem un bieziem brikšņiem
Pāri pakalniem un pāri laukiem
Līdz ar vēju mans straujais kumeļš rikšo
Es esmu šķēps, ass un griezīgs
Esmu bulta, kas spindzot trauc
Es esmu mednieks mežu dzīlēs
Tauru balsis mani sauc
Sudāvu jātnieki
Trakajos zirgos
Krēpēm plandot
ŠķēPu asmeņiem mirdzot
Sudāvu jātnieki
Kareivji brašie
Kā vanagi trauc
Kumeļos ašos
Tas kas dzimis šai skarbā zemē
Piedzimis, lai būtu brīvs
Tikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks
Izdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs
Es esmu zobens abpusgriezīgs
Malduguns, kas pēdas jauc
Es esmu vilks tumšās naktīs
Uz mēnesi kas skaudri kauc
Mūs nesaliekt, mūs nepievērst
No zemes šis mūs neizdzēst
Kur asins lejas
Sudāvi nāvei sejā smejas
Un kad laiks mans pienāks
Pie tēvu tēviem doties
Lai skan sēru dziesma no manis atvadoties
Medību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos
Un dižos taurus dzenot, suņi ries
Cavaleiros de Sudāvu
Por pântanos e lamas escuras
Atravessando florestas e matas densas
Sobre colinas e pelos campos
Com o vento, meu veloz potro relincha
Eu sou a lança, afiada e cortante
Sou a flecha que brilha e avança
Sou o caçador nas profundezas da floresta
As vozes dos chifres me chamam
Cavaleiros de Sudāvu
Em cavalos selvagens
Com as crinas ao vento
As lâminas da lança brilhando
Cavaleiros de Sudāvu
Bravos soldados
Como gaviões voando
Nos potros ágeis
Aquele que nasceu nesta terra dura
Nasceu para ser livre
Só quem puder ser mais forte que os outros
Sobreviverá e no final ainda estará vivo
Eu sou a espada de dois gumes
Fogo ilusório que confunde rastros
Sou o lobo nas noites escuras
Uivando para a lua que brilha
Não vamos nos curvar, não vamos nos render
Da terra, isso não nos apagará
Onde o sangue jorra
Os Sudāvi riem na cara da morte
E quando minha hora chegar
Irei aos ancestrais
Que soe a canção de luto ao me despedir
Nos campos de caça, meu potro relinchará novamente
E ao guiar os grandes touros, os cães vão latir