Sudāvu Jātnieki

Cavaleiros de Sudāvu

Sudāvu Jātnieki

Por pântanos e lamas escurasGarām purviem un melnām slīkšņām
Atravessando florestas e matas densasCauri mežiem un bieziem brikšņiem
Sobre colinas e pelos camposPāri pakalniem un pāri laukiem
Com o vento, meu veloz potro relinchaLīdz ar vēju mans straujais kumeļš rikšo

Eu sou a lança, afiada e cortanteEs esmu šķēps, ass un griezīgs
Sou a flecha que brilha e avançaEsmu bulta, kas spindzot trauc
Sou o caçador nas profundezas da florestaEs esmu mednieks mežu dzīlēs
As vozes dos chifres me chamamTauru balsis mani sauc

Cavaleiros de SudāvuSudāvu jātnieki
Em cavalos selvagensTrakajos zirgos
Com as crinas ao ventoKrēpēm plandot
As lâminas da lança brilhandoŠķēPu asmeņiem mirdzot

Cavaleiros de SudāvuSudāvu jātnieki
Bravos soldadosKareivji brašie
Como gaviões voandoKā vanagi trauc
Nos potros ágeisKumeļos ašos

Aquele que nasceu nesta terra duraTas kas dzimis šai skarbā zemē
Nasceu para ser livrePiedzimis, lai būtu brīvs
Só quem puder ser mais forte que os outrosTikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks
Sobreviverá e no final ainda estará vivoIzdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs

Eu sou a espada de dois gumesEs esmu zobens abpusgriezīgs
Fogo ilusório que confunde rastrosMalduguns, kas pēdas jauc
Sou o lobo nas noites escurasEs esmu vilks tumšās naktīs
Uivando para a lua que brilhaUz mēnesi kas skaudri kauc

Não vamos nos curvar, não vamos nos renderMūs nesaliekt, mūs nepievērst
Da terra, isso não nos apagaráNo zemes šis mūs neizdzēst
Onde o sangue jorraKur asins lejas
Os Sudāvi riem na cara da morteSudāvi nāvei sejā smejas

E quando minha hora chegarUn kad laiks mans pienāks
Irei aos ancestraisPie tēvu tēviem doties
Que soe a canção de luto ao me despedirLai skan sēru dziesma no manis atvadoties
Nos campos de caça, meu potro relinchará novamenteMedību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos
E ao guiar os grandes touros, os cães vão latirUn dižos taurus dzenot, suņi ries