Lepnums Un Spīts

Orgulho e Teimosia

Lepnums Un Spīts

Como uma cobra negra, o cristianismo se arrasta até nósKā melna čūska pie mums līda kristietība
Cheio de veneno, séculos de sangue ele trazPilna ar indi, tā gadsimtiem asinis zīda

Formado em RomaRomā saveidota
A fé foi dada aos tolosMuļķiem ticība dota
E o representante de Deus na terraUn dieva vietnieks uz zemes
Agora decide e comandaKas nu tik rīkos un lems

Mas por trás de belas palavras,Bet aiz skaistiem vārdiem,
De molduras douradas com imagens de mártiresZelta rāmjiem ar mocekļu tēliem
As mãos estão ensanguentadas, e a boca cheia de mentirasMirkst asinīs rokas, un mute pilna ar meliem

Tanto esforço foi feito, mas pouco foi realizadoTik daudz bij pūliņu pielikts, bet maz izdarīts
Pois tínhamos teimosia, orgulho e bravuraJo bija mums sīkstums, lepnums un spīts
E ainda cantamos as canções do povoUn vēl arvien tautas dziesmas te dzied
Sobre a querida Laima, que passa pelo pátioPar mīļo Laimu, kas pār pagalmu iet

Quantos santuários foram destruídosCik svētvietu nopostīts
Carvalhos cortados, pedras quebradasOzolu nocirsts, akmeņu saskaldīts
Mas o Pai do Trovão ainda ruge nos céusBet Pērkoņtēvs vēl arvien debesīs rūc
E nas noites de solstício, as fogueiras de Jāņi ardemUn saulgriežu naktīs Jāņu ugunis kurs

Nosso orgulho, teimosia e bravuraMūsu sīkstums, lepnums un spīts

E como antigamente, a velha mamãe tece cintos com escritosUn kā senāk sirma māmuļa rakstu rakstiem jostas auž
É a força do povo nas marcas dos ancestrais,Ir tautas spēks tais senču zīmēs,
Sobre nossos deuses, isso se expressapar mūsu dieviem tās pauž

Mas a cobra se contorce e sibila, não quer morrer de jeito nenhumBet čūska lokās un šņāc, neparko negrib tā mirt
Ainda tem vida suficiente, enquanto houver tolos no mundo.Vēl tai dzīvību pietiek, kamēr muļķi uz pasaules ir