Melnās Buras

Velas Negras

Melnās Buras

Naquela noite em que não brilhava, nenhuma estrelaTai naktī kad nespīdēja, neviena no zvaigznēm
A tempestade arrastou para a costa um barco, um barco com velas negrasVētra izdzina krastā kuģi, kuģi ar melnām burām
Nas velas negras o vento uivavaMelnajās burās auroja vējš
Como a desesperança que rasga a almaKā bezcerība tas dvēseli plēš

Desceram na praia estranhos, marinheiros sombriosIzkāpa krastā savādi, melni jūrnieki
Como fantasmas, agora estão lá, com rostos pálidos de mortosKā rēgi tie tagad tur stāv, stāv ar līķa bālām sejām
Nas velas negras o vento uivavaMelnajās burās auroja vējš
Como a desesperança que rasga a almaKā bezcerība tas dvēseli plēš

Soou o sino a noite todaSkanēja zvans visu cauru nakti
Queimavam velas com chamas frágeisDega sveces trauslām liesmām
Ali casaram um novo casalTur salaulāja jaunu pāri
Em silêncio, sem canções de casamentoKlusumā, bez kāzu dziesmām

Mas pela manhã encontraram a noivaBet no rīta atrada līgavu
Deitada no caixão, diante do altarGuļot zārkā, altāra priekšaa

Ainda por muito tempo a tempestade rugiu sem pararVēl ilgi bez apstājas trakoja vētra
Soprava areia das dunas próximasSapūta smiltis no tuvējām kāpām
Morria gente e as casas desabavamMira ļaudis un sagruva mājas
De vila em vila, uma mulher de negro caminhavaNo ciema uz ciemu melna sieviete gāja

Os que ainda estavam vivos, cavavam sepulturasKas bija vēl dzīvi, tie raka kapus
Para que os mortos logo pudessem descansar ao ladoLai mirušiem paši drīz nogultos blakus
Nas velas negras o vento uivavaMelnajās burās auroja vējš
Como a destruição que apaga todas as marcasKā iznīcība visas pēdas tas dzēš